TĒJAS LAPAS BIOĶĪMIJA. VISS PAR TĒJAS VĒRTĪGAJĀM ĪPAŠĪBĀM.

Tēja (Camellia sinensis) pēc sava ķīmiskā sastāva ir viens no sarežģītākajiem un daudzveidīgākajiem augiem. Kopējais skaits dažādo ķīmisko savienojumu sasniedz aptuveni 300 vienību, turklāt daži no tiem vēl nav identificēti, kā arī dažu bioķīmiskā loma pagaidām ir noskaidrota tikai vispārīgi. Jāpatur prātā, ka svaigi novāktai, zaļai tējas lapai un no šīs lapas iegūtās sausās tējas lapas ķīmiskais sastāvs nav vienāds. Sausajai tējai piemīt vēl sarežģītāks ķīmiskais sastāvs, kas veidojas tās apstrādes procesā.

Tējas lapās ir trīs galvenās fitoķīmisko vielu grupas: alkaloīdi, flavonoīdi un miecvielas.

Alkaloīdi ir slāpekli saturoši heterocikliski savienojumi ar augstu funkcionālo aktivitāti, uz kuriem attiecas trīs pamatsavienojumi: kofeīns, teobromīns un teofilīns. Tēja satur vairāk kofeīna nekā kafija, taču tās iedarbība uz organismu ir maigāka, jo tējā esošais kofeīns saistās ar tanīnu, kopā veidojot teīnu. Teīns piešķir tējai rūgtumu un tonizējošu efektu, uzlabo prāta darbspēju, paaugstina aktivitāti, kā arī stimulē sirds, asinsvadu un centrālo nervu sistēmas. Dažādas tējas satur atšķirīgu kofeīna procentuālo daudzumu - vidēji no 1 līdz 5%. Kofeīns saistīts ar tanīnu tiek izvadīts no organisma ātrāk nekā tīrs alkaloīds, tādējādi novēršot saindēšanās risku ar kofeīnu, ja bieži dzer tēju. Augstākās kvalitātes tējas šķirnes satur vairāk kofeīna. Vienlaicīgi pastāv pierādījumi, ka teīns, kas veidojas tējas lapās auga attīstības un augšanas procesā, ir novērojams īpaši lielos daudzumos augstas kvalitātes zaļās tējas šķirnēs, kad tiek vāktas tikai jaunākās un svaigākās tējas lapiņas agrā pavasarī. Papildus teīnam tēja satur nelielu daudzumu arī citu alkaloīdu (kas būtu aptuveni 0,5% no sauso tējas lapu svara): teobromīnu un teofilīnu, kam ir vazodilatējoša (asinsvadus paplašinoša) un diurētiska iedarbība.

Līdzās veselībai labvēlīgajiem alkaloīdiem tēja satur arī guanīnu. Toties jāņem vērā, ka, ilgstoši karsējot vai ilgi nostāvinot tēju, guanīns var pārvērsties guanidīnā, kam piemīt toksiskas īpašības.

Flavonoīdus tējā galvenokārt pārstāv katehīni, kas nosaka tējas dzēriena (īpaši zaļās tējas) kvalitāti un vērtīgās īpašības. Jo vairāk polifenolu sausajā tējā, jo augstāka ir uzlējuma kvalitāte un labāka ir dzēriena krāsa, sūrā garša un aromāts. Tējas lapu katehīni samazina kapilāru trauslumu un caurlaidību, normalizē audu elpošanu, novērš aterosklerozes attīstību, aktīvi piedalās komplekso olbaltumvielu metabolismā un ietekmē fermentu aktivitāti, it īpaši telomerāzes enzīma, kas regulē šūnu dalīšanās procesus. Zaļās tējas epigallokatehīna gallāts (EGCG) palielina galveno osteoģenēzes enzīmu aktivitāti, palielina kaulaudu mineralizāciju un bloķē osteoklastu aktivitāti. Tādējādi šis katehīns ir efektīvs sepses un reimatoīdā artrīta gadījumā. Turklāt tējas katehīni ir spēcīgi antioksidanti, kas neitralizē brīvos radikāļus. Tie veicina dažādu indīgu vielu saistīšanos un to izvadīšanu no organisma,, kā arī tiem piemīt bakteriostatiska un saistvielām raksturīga iedarbība. Katehīni kavē tādu kaišu attīstību kā Alcheimera un Parkinsona slimības. Pašlaik tējas bioflavonoīdiem ir plašs farmakoloģisko īpašību spektrs, piemēram, tādas kā: imūnstimulējošas, kardio-, radio-, hepato-, geroprotektīvas, prettrombotiskas, pretalerģiskas, pretaudzēju un pretvīrusu īpašības.

Tēja ir viens no bagātākajiem antioksidantu avotiem. Zaļajā tējā galveno ieguldījumu tās antioksidantu aktivitātē sniedz katehīni, toties melnajā tējā - teaflavīni un tearubigīni. Pateicoties savām antioksidanta īpašībām, melnā un zaļā tēja efektīvi kavē aterosklerozes attīstību.

Miecvielas ir polifenolu savienojumu un to atvasinājumu maisījums. Tās novērš onkoloģisko procesu attīstību, pazemina arteriālo asinsspiedienu, ka arī tām piemīt pretmikrobu, dezinficējoša, antioksidantiem raksturīga iedarbība. Miecvielām bagātākās ir baltās un zaļās tējas. Viens no miecvielu pārstāvjiem ir tanīns jeb teotanīns. Tā saturs zaļajā tējā ir divreiz lielāks nekā melnajā. Miecvielu oksidācijas produkti - hinoni, kas veidojas tējas apstrādes laikā, oksidē citas tējas lapā esošās vielas un veido aromātiskus produktus, kas ir iesaistīti tējas aromāta veidošanā.

Tējas saponīniem, ko sauc par teasaponīniem, piemīt antioksidatīva un pretmikrobu iedarbība. Turklāt, nesen tika konstatēts, ka šai tējas fitoķīmisko vielu grupai ir arī pretalerģiska, hipotensīva, pretiekaisuma, hipolipidēmiska un antikancerogēna iedarbība. Iegūtie dati liecina par jauniem aspektiem tējas lietošanā vairāku patoloģisku procesu profilaksē.

Nozīmīga tējas aminoskābe ir teanīns, kas nodrošina zaļās tējas uzlējuma garšu: saldenu un pikantu, kas efektīvi darbojas kā tējas kvalitātes rādītājs. Gandrīz visi svarīgākie vitamīni ir atrodami tējā. Jo īpaši daudz tā satur provitamīnu A-karotīnu, kas nodrošina acu, deguna, rīkles, balsenes un elpceļu gļotādu funkcionālo stāvokli. Kā arī B grupas vitamīnus, kas veicina normālu endokrīno dziedzeru darbību, veselīgu nervu sistēmu, un uzlabo ādas un matu stāvokli. Tēja satur askorbīnskābi, kurai piemīt pretmikrobu un pretiekaisuma iedarbība, tā stimulē imunitāti, organisma aizsargspējas, ietekmē olbaltumvielu sintēzi saistaudos un asinsradi. Zaļā tēja satur 2-3 reizes vairāk C vitamīna nekā citroni un apelsīni. Tējas lapu ekstrakcijas eļļā tika atrasti taukos šķīstošie vitamīni A, K, D, E. Ēteriskās eļļas ir atrodamas tējā nelielos daudzumos. Neskatoties uz to, tieši ēteriskās eļļas piešķir tējai tās unikālos aromātus. Tēja satur dažādus makro un mikroelementus. Tie, pirmkārt, ir dzelzs, mangāns, magnijs, nātrijs, silīcijs, kalcijs, kālijs, fosfors, kā arī mikroelementi jods, fluors, varš, zelts un daži citi. Tie visi, būdami koloīda formā, izšķīdinās ūdenī un parādās tējas uzlējumā.

Avots:

Zinātniskais žurnāls "Mūsdienu dabaszinātņu panākumi"; "Tējas ķīmiskās sastāvdaļas un to ietekme uz ķermeni." Afonina S.N., Ļebedeva U.N. Orenburgas Valsts medicīnas universitāte, Orenburga. 2016.gads.

Rediģēja: A. Ivanovs speciāli priekš www.izpodnebesnoj.com