SENIE TĒJAS KOKI

Mēs visi aizbraucam tikai ar nolūku kādreiz atgriezties mājās, kādreiz teica viens gudrais. Ceļojums „No Padebešu impērijas” pa Vjetnamu beidzās un, liekas, ka pirms ilgstoša atpakaļceļa uz Latviju, pienāca laiks visu rezumēt. Šī brauciena laikā mums izdevās apmeklēt dažas vietas, kur aug senie tējas koki, kā arī fabrikā, kur ražo tēju, tieši no lapām, kuras ir savāktas no šiem kokiem. Par sevišķi atmiņā paliekošu brīdi kļuva piedalīšanās tēju vākšanā un pagatavošanā no 300 gadus veciem kokiem.

Šeit ražo balto, sarkano un divus pueru – šu un šen – veidus. Līdzīgo tēju ražo apmēram 30 gadus, tas ir diezgan jauns produkts, bet, neraugoties uz to, ir ļoti interesants. Tie, kuriem nācās dzert tēju, kas ir savākta no senajiem kokiem, apstiprinās to, ka tā ir īpaša, vispirms, pēc savas iedarbības. Tāda tēja aug 1000-2400 metrus virs jūras līmeņa, savvaļas džungļos. Apvidus, kur mums izdevās būt, atrodas uz robežas ar Ķīnu, tieši ar Juņnanu, kur, kā ir zināms, savāc un ražo slaveno puer tēju.

Veidi izraisa sajūsmu, un nepakļaujas aprakstiem, labāk vienu reizi ieraudzīt, nekā simts reiz izdzirdēt. Koki, par kuriem es runāju, ir no 70 gadu vecuma un beidzot ar visvecāko šajā novadā, apmēram 450 gadus vecu. Tie ir visīstākie koki, kuros var karāties un kuros var kāpt. Mūsu sortimentā radās šen puer tieši no vissenākā koka, kas aug vairāk par 2000 metru augstumā.

Beigās gribas tikai pateikt, ka ar to nebeigsies mūsu iepazīšanās ar Vjetnamu, un mēs noteikti šeit atgriezīsimies vēlreiz, lai vairāk uzzinātu par šo valsti un par tēju, kuru pagatavo ar īpašu mīlestību.